| gen. |
blīkšķēt; brakšķēt; brakšķēt; brikšķēt; čirkstēt; čirkstināt; grabēt; klabēt pļāpāt; knakšķēt; knikšķēt; krakšķēt; krikšķēt (напр., о костях а суставах); ņirkstēt par ledu; parkšķēt; sisināt; spraukšķēt; sprēgāt piem., par malku; stirkšķēt par plīstošu drēbi (о материи - при разрыве); švirkstēt sprakšķēt; tirkšķēt; sprakšķēt; brīkšķēt; brākšķēt; tarkšķēt (издавать беспрерывный треск); tarkšķināt; parkšķināt; sprēgāt; stirkšķēt (о материи — при разрыве); žvadzināt (говорить без умолку, sar.); žvadzēt (говорить без умолку, sar.) |
