|
|
gen. |
nožvadzēt; nošķindēt; pažvadzēt; pašķindēt; iežvadzēties; iešķindēties; pažvadzināt (чем-л., ko); pašķindināt (чем-л., ko); paskandināt (чем-л., ko); nožvadzināt (чем-л., ko); nošķindināt (чем-л., ko); noskandināt (чем-л., ko); sažvadzināt (чем-л., ko); sašķindināt (чем-л., ko); saskandināt (чем-л., ko); ar troksni nosviest (свалить); ar troksni nomest (свалить); nogāzt (свалить) |
inf. |
izgrūst (сказать необдуманно, nepārdomātus vārdus); izmest (сказать необдуманно, nepārdomātus vārdus); sašķindināt ko (чем) |
|
|
inf. |
nogāzties zemē; nozvelties zemē; nogāzties gar zemi (sar.); nozvelties gar zemi (sar.) |
|
|
gen. |
ar troksni atsisties (во что-л., обо что-л., pret ko); atsitoties pret ko nograbēt (во что-л., обо что-л.); atsitoties pret ko noklaudzēt (во что-л., обо что-л.) |