отказать | |
gen. | noraidīt lūgumu; atraidīt lūgumu; atteikt; apstāties; atteikt |
obs. | atlaist; atbrīvot; novēlēt |
отказаться | |
gen. | atsacīties; atteikties |
от | |
gen. | aiz |
дача показаний | |
law | liecināšana |
| |||
noraidīt kā lūgumu (кому-л.); atraidīt kā lūgumu (кому-л.); atteikt (kam); apstāties (перестать действовать, parmotoru, mehānismu); atteikt noraidīt; noraidīt ko atteikt (в чем) | |||
novēlēt (отдать по завещанию, kādam īpašumu) | |||
| |||
atsacīties; atteikties | |||
pamest | |||
| |||
atlaist (кому-л., ko); atbrīvot (кому-л., ko) |
отказаться: 54 phrases in 6 subjects |
Criminal law | 1 |
General | 45 |
Informal | 2 |
Law | 1 |
Microsoft | 3 |
Obsolete / dated | 2 |